Vārdadienas svin: Vanda, Veneranda, Venija
*
*
sakums vestule meklet lapas karte *
 
*  P A R   S K O L U
* 1919. gadā sāka darboties pirmā valsts skola Talsos – Talsu pilsētas pamatskola, kurā ieguva sešu klašu izglītību. Skola atradās Skolas, tagad Justīna Grota, ielā (Talsu Kristīgâs vidusskolas telpās)...  Lasīt vairāk*
*
*  S K O L Ē N I
* Mūsu skolā mācās daudz dzīvespriecîgu skolēnu. Tie ir gan mazie pirmklasnieki, kuri starpbrīžos skraida pa skolas gaiteņiem, gan pusaudzes meitenes, kuras kaitina puišus, gan vecāko klašu skolēni, kuri cenšas mazos... Lasīt vairāk*
*
*  S K O L O T Ā J I
* Cilvēki, kuri skolu mums tiešām padara par otrajām mājām. Cilvēki, kuri rūpējas, lai mums katram dzîvē būtu mērķi un, lai mēs censtos tos piepildīt. Cilvēki, kuri palīdz mums saprast ko no dzîves vēlamies. Cilvēki ar apbrînojamu pacietîbu un neizsmeļamu enerģiju...  Lasīt vairāk*
Karjeras izglitiba
EKO nometne
Gudrinieku skola
E-klase veckiem
Stundu saraksts
*  JAUNĀKĀS GALERIJAS

Zinību diena 1. 09.2017.

Meža ABC 13.05.2017.


*  SKOLĒNU JAUNRADE

No flash player!

It looks like you don't have flash player installed. Click here to go to Macromedia download page.



*  TALSUPAMATSKOLA @ TWITTER
 
* S K O L A

SKOLAS VĒSTURE
    1919. gadā sāka darboties pirmā valsts skola Talsos – Talsu pilsētas pamatskola, kurā ieguva sešu klašu izglītību. Skola atradās Skolas, tagad Justīna Grota, ielā (Talsu Kristīgās vidusskolas telpās). Līdz tam izglītību Talsos bērni ieguva privātskolās par maksu.
    Mācības 1919. gadā beidzās 20.jūlijā. Skolā mācījās 115 skolēni.

    Laika posmā no 1919. – 1925.gadam skolā pavisam strādājuši 11 skolotāji. Skolas pārzinis no 1919.gada līdz pat 1927.gadam bija Jānis Staprāns. No 1927. Līdz 1931. gadam skolu vadīja Fricis Grīntāls.
    Skolas telpas bija īrētas un, pieaugot skolēnu skaitam, kļuva neērtas, tādēļ ar Talsu pilsētas valdes un iedzīvotāju atbalstu tiek celta jauna skolas ēka, kuru projektējis būvinženieris K.Zēverss. 1925. gada 1. jūnijā notika pamatakmens ielikšanas svinības,
skolas pamatus iesvētīja Talsu luterāņu draudzes ilggadējais mācītājs Oskars Ernsts Martinelli.
Talsu pilsētas galva Aleksandrs Reiznieks iemūrēja ēkas pamatos metāla urnu. 1927. gada 3. oktobrī notika jaunā skolas nama iesvētīšana. Iesvētīšanā piedalījās Kultūras un Izglītības ministrs, Tautas dzejnieks Rainis un skolas priekšā iestādīja liepu.
    Jaunajā skolas ēkā 1926./27. m.g. jau mācās 295 skolēni, ir 9 klašu komplekti. Klasēs ir 30 – 40 skolēnu. Divdesmito gadu beigās un 30 – ajos gados sākās skolas apkārtnes apzaļumošana. Vecāko klašu skolēni iestādīja bērzu aleju Gaismas ielā. Dārznieka Jāņa Veiduļa vadībā stādīja kokus un veidoja parku.
    Īpaši rosīga šajos gados ir skolas sabiedriskā dzīve. Daudzu skolēnu māksliniecisko dotību atraisīšanā nozīmīga vieta ir skolēnu literārajam žurnālam "Rīta Zvaigzne", kas nedaudzos eksemplāros tiek izdots pēc skolēnu iniciatīvas. Žurnālu mākslinieciski noformē Žanis Sūniņš un Līze Deguze. Skolotājas Veras Freimanes (Insbergas) vadībā aktīvi darbojas dramatiskais kolektīvs. Tika iestudēta Friča Bārdas luga "Spārnotās meitas", Annas Brigaderes "Maija un Paija" u.c. Izrādes notika arī Sadraudzīgās biedrības namā (tagad Tautas nams).

    Nenovērtējamu ieguldījumu skolas un Talsu novada kultūras un izglītības jomā devis ilggadējais zīmēšanas skolotājs Kārlis Šprunks. Viņš prata aizraut zēnus un kopā ar skolēniem gatavoja dekorācijas dramatiskā pulciņa izrādēm. Daudzi skolēni piedalījās gaidu un skautu kustībā. Gaidas vadīja Vera Freimane, skautus – Aleksandrs Reiznieks.
    1939. gada augustā pēc Molotova – Rībentropa pakta Latvijas valsts armijas daļām no Liepājas bija jāpārceļas uz Talsiem un citām Kurzemes pilsētām. Skolas telpas izmantoja LR armija.
    1940. gada septembrī skolā atsākas mācības.
    Mainās mācību priekšmeti, likvidē skautu un gaidu pulciņus. Skolā aktivizējas pirmie pionieri. Mācību gads paiet ātri. Jūnijā sākas satraucoši notikumi: iedzīvotāju apcietināšana, izsūtīšana uz Sibīriju un 2.pasaules karš.
    Satraucošs arī 1944./45.mācību gads, jo atkal jāatstāj skola. Skolā iekārto vācu armijas slimnīcu, bet blakus uzceļ nelielu koka ēku virtuvei (no 1945. – 1999.gadam zēnu darbmācības kabinets, nojaukts 2003.gadā). Šajos gados skolu beidza republikā pazīstami cilvēki – mākslinieks Arnis Zupiņš, aktrises Dzidra Ritenberga un Velta Skurstene.
    Pēckara gados atsākas rosīgs skolas darbs direktoru Jāņa Zvirbuļa (1946./47. – 1948./49.) un Broņislava Teiviša (1949./50. – 1954./55.) vadībā.
    Sabiedriskais darbs noris dažādos pulciņos, pionieru un komjauniešu organizācijās.
    1960. gadā par direktori sāk strādāt Spodra Pimanova. Kamēr viņa vada skolu, mainās un aug gan skolas mācību bāze, gan skolotāju un skolēnu skaits un sastāvs.
    Skolēni aktīvi piedalās rajona sporta pasākumos, salidojumos, meža dienās un talkās, rīko pārgājienus un ekskursijas pa Latviju, uz Lietuvu, Igauniju un Krieviju Skolā darbojas vietējais radiomezgls. Aktīvi ārpus stundām strādā jauno tehniķu, foto, deju, jauno tūristu, naturālistu, sanitāru, dramatiskais pulciņš. Benitas Paegles vadītie kori un ansambļi sasniedz augstu līmeni.
    Spodru Pimanovu direktora amatā nomaina Jānis Prols. Viņš ir aizrautīgs novadpētnieks. Klasēm jauni uzdevumi – izzināt, iepazīt, noformēt, apmeklēt, tikties, sarakstīties.
Septiņdesmitajos – astoņdesmitajos gados skolu vada direktore Rasma Sleņģe. Interesanti tiek organizēti mācību priekšmetu mēneši un olimpiādes. Piecpadsmit gadu laikā dažādu mācību priekšmetu republikas olimpiādēs panākumus gūst 27 skolēni. Ilgai Meņģei piešķir Skolotājas metodiķes, bet Verneram Brāķerim, Beatrisei Sakarei Vecākā skolotāja goda nosaukumu. Vērība pievērsta savlaicīgai profesijas izvēlei. Agitas Gitendorfas veidotais profesionālās orientācijas kabinets labi tiek novērtēts republikā. Republikā atzīst skolotāju Baibas un Normunda Insbergu ieguldīto darbu skolas apkārtnes labiekārtošanā.
    Pirmo reizi skolā tiek izveidota sporta novirziena klase. Aivars Lakstīgala trenē vieglatlētus, Gunārs Ķierpe – riteņbraucējus. Viņu audzēkņi gūst labus rezultātus republikas sacensībās.
    Liela vērība tiek veltīta skolēnu estētiskajai audzināšanai, iesaistot darbā arī vecākus.
    Rajonā un republikā skolas vārds izskan, pateicoties skolotājas Ināras Pugovičas entuziasmam un neatlaidībai, skolas ansambļi regulāri gūst panākumus TV konkursā "Ko Tu proti", bet 5. – 8. klašu koris ir republikas Skolēnu Dziesmu un deju svētku laureāts, nākamajos – 3.vieta. Skolotāja vada arī 1. – 4. klašu, zēnu kori, klašu ansambļus un dramatisko kolektīvu. Tikpat neatlaidīgi ar diviem deju kolektīviem strādā skolotāja Ritma Ēķe, tie izpelnās godu piedalīties republikas Dziesmu un deju svētkos.
    1973. gadā aizsākas sarakste ar Lietuvas republikas Jodkrantes pamatskolu, un 1975. gada Ziemassvētkos ir pirmā tikšanās. Mūsu dziedātāji piedalās svētkos Nidā, lietuvieši mūsu rajona Skolēnu Dziesmu un deju svētkos. Izveidojas cieša draudzība ar skolas kolektīvu, kura tiek turpināta arī šobrīd.
    Reizē ar atmodu skolu sāk vadīt Villija Černovska, kolektīvā ienāk daudz gados jaunu skolotāju. Deviņdesmito gadu pārmaiņas jūtamas arī skolā. Skolotāji mācās domāt un strādāt pa jaunam, mācās demokrātiju. Sākās akreditācijas, atestācijas, projektu nedēļas. No 3. klases sāk mācīt angļu valodu.
    Notiek dažādas ārpusklases aktivitātes. Vecāko klašu skolēni ievēl skolēnu pašpārvaldi – Skolēnu parlamentu. Pirmā skolēnu parlamenta priekšsēdētāja – Inga Žaimunde (1992./93. m.g.). Šinī mācību gadā sāk izdot sienas avīzīti "Bums".
    Aizsākas visu skolēnu rudens un pavasara pārgājieni uz konkrētu vietu – Kamparkalnu, Valdgales muižu, Laidzi, Selekciju, Jāņkalniem, Maķīškalnu u.c. ar kopējām sacensībām, ugunskuru un pusdienošanu.

    Trenera Jāņa Pētersona vadībā skolā sāk darboties badmintona pulciņš. Īsā laika periodā viņa audzēkņi regulāri gūst godalgotas vietas republikas sacensībās.
    Desmit gadu laikā ārpusklases darbā ir meklētas jaunas darba formas, pēdējos gados izveidota noteikta sistēma. To veido svinīgie pasākumi, dažādi konkursi, mācību priekšmetu nedēļas, dažādas akcijas, tematiskie, sporta pasākumi.

    Katru gadu devīto klašu skolēni dodas ekskursijā uz Saeimu, Ministru kabinetu, apmeklē Tiesas sēdes, policiju u.c. iestādes, tiekas ar pilsētas un rajona vadību.
    Šajos gados pats svarīgākais uzdevums ir pilnveidot izglītības procesa kvalitāti, aktīvi iesaistot skolēnus mācību darbā un personības veidošanas procesā. Par to liecina skolas darbības prioritātes: izglītības kvalitāte, pedagogu profesionālā kompetence, skolēnu socializācija, sadarbība ar ģimeni un sabiedrību.
    Lai stimulētu skolēnus labāk mācīties un aktīvi darboties 2003. gadā tika nodibinātas divas balvas. Skolas padomes balva "Par izciliem sasniegumiem mācībās", to piešķir skolēnam, kurš ieguvis maksimāli lielāko punktu skaitu republikas un novada olimpiādē. Balva – pūce (koka vai keramikas). Pirmās pūces īpašniece Marika Karimova (vācu valoda), 2004. gadā Ieva Smildziņa (latviešu valoda). 2006. gadā Liene Baumane (angļu val.). Skolas direktores balvas mērķis – atbalstīt un veicināt skolēnu darbošanos skolas un pilsētas dzīvē, popularizējot skolu. Pirmās balvas ieguvējs – Ingus Stauģis, 2004.gadā – Sandis Pūce, Rihards Millers(2005), Ilze Pētersone (2006).Balvu izvēlas un finansē direktore. Abu balvu ieguvēji tiek fotografēti pie skolas karoga un foto ievietots Goda grāmatā.
    Skolā strādā 38 skolotāji, skolēniem atbalstu sniedz psihologs, divi logopēdi, sociālais darbinieks. Par veselību rūpējas medmāsa un stomatologs. Saimnieciskais personāls – 20 cilvēki.
    Skola realizē divas licencētas programmas. Bez pamatizglītības programmas skolēni apgūst datorzinības, ētiku, kristīgo ētiku un veselības mācību.
    Skolas kolektīvam ir 30 gadu draudzība ar Jodkrantes pamatskolu (Lietuva) un piecu gadu draudzība ar Kuresāres pamatskolu (Igaunija).

Talsu pamatskolas direktori:

Jānis Staprāns 1919.- 1926./27.m.g.

Fricis Grīntāls 1927./28.- 1930./31.m.g.

Jānis Zvirbulis 1931./32.- 1940./41.m.g.

Aleksandrs Jansons 1940./41.m.g.

Radions Liepiņš 1941./42.- 1944./45.m.g.

Fricis Birkmanis 1945./46.m.g.

Jānis Zvirbulis 1946./47.- 1948./49.m.g.

Broņeslavs Teivišs 1949./50. - 1954./55.m.g.

Biruta Indzele 1955./56.- 1957./58.m.g.

Spodra Pimanova 1958./59.- 1968./69.m.g.

Jānis Prols 1969./70. - 1970./71.m.g.

Rasma Sleņģe1971./72.- 1988./89.m.g.

Villija Černovska 1989./90.m.g.- 2008/09.m.g.

Uldis Katlaps 2009/10.m.g. -